Archive for the ‘uz to dzejs pus’ Category
Mazliet no “Ar smilšpapīru pie zoles”
šobrīd varbūt aiziet: divi dredainie ar suni kedās, kam lāsteka pie astes, baloži kā grūtnieces, ar vēderiem slaukot gaisu, tev varbūt pēdējais autobuss, bet man vienkārši laiks – parāds, ko neviens neatdos. * * * naktī, kā šī, ķiršu ziedi uz aizkariem pārvēršas mutēs, kas brīdī, kad aizveru acis, spļauj kauliņus tieši man sejā. [...]
ņemu konservu attaisāmo
* * * ņemu konservu attaisāmo lai tavu galvu ar visām domām kā šprotu bundžu griestu vaļā un lieku uz maizes un ēdu lai varu domāt tev līdzi būt tuvāk nozīmē baroties kaut negaršo zivis reiz teica makšķernieka uz pilnu slodzi sieva un locīja iekšā kārtējo nēģi
dažas rindas
* * * mana galda plaisās drupačas no tevis glabā smieklu blusas uzliku stiklu un noteicu cenu nu man ir piemājas zoodārzs _______________________________________ iesnas dzeja lien pa nāsīm ārā. pilni visi kabatlakti. _____________________________________ ziema kad kaimiņi krāsnīs kurina krāsotus dēļus, dzird naglu čukstus skursteņos un soļus no grīdas. ir sniegains bez sniega, miegā pie sildītāja [...]