Archive for the ‘sadzīviski’ Category

 

Otrdiena. Nav ļaunuma bez labuma.

June 14th, 2011 Posted by  rudu

Čau! Te es, mhm. Rītu es sāku ar tvītu Un, zin, tā arī bija. Izgāju no mājas, kaut kas slapjš no griestiem, ui, pardon, gaisa, birdinājās, bet drīz vien pārstāja. Ārā devos dusmīga, jo mans plenēra krēsls bij’ paņemts, bet atpakaļ netika nolikts, kam sekoja nākamais tvīts …jo, kur gan man būt sēdēt? Ko? Fiksi [...]

Skolā skates, tāpēc es te reti rādos. Foto: dēls solidarizējas.

May 20th, 2011 Posted by  rudu

Jasmīnlapu velo

April 28th, 2011 Posted by  rudu

Mans pirmais velo bija zaļš škoļņiks. Neatceros, cik man bij gadu. Moš mācījos kādā 2. vai 3. klasē. Ekh, kā tovasar slimoju ar asfalta slimību. Turklāt asfalts pagalmā bija tāds savdabīgs. Ne tāds, kā uz šosejām – ļōōōti grumbuļains. Ōpja pašdarinājums. Jēga tam segumam nebij nekāda, jo, laikam ejot, tas drupa. Nokrist bija sāpīgi un [...]

Dusmīgā tante

April 20th, 2011 Posted by  rudu

Šodien kļuvu par “dusmīgo tanti”. Nāku no skolas un redzu – mazs puika brauc pretī ar divriteni, tieši virsū melnam kaķim. Kaķis pamūk, puika pagriežas un brauc atkal virsū. Tad šamais pamet acis uz manu pusi. A, ko es? Veltu viņam visnīgrāko no pieejamajiem skatieniem. Puik pilnīg vai salecās, momentā apgrieza riteni uz otru pusi [...]

Velo, velo!

April 19th, 2011 Posted by  rudu

Haloo! Nu jau vairāk kā nedēļu visur nokļūstu ātrāk un ērtāk kā parasti, jo tiku pie tā, ko sen jau gribējās – velosipēda. Ekh! Ripo labi! Matiem vējā plīojot, zibenīgi nokļūstu no punkta A uz punktu B. Kājām staigāt vairs pat negribas. Un es nesaprotu, kāpēc līdz šim tik ļoti baidījos braukt ar velo pa [...]

Impulss

April 8th, 2011 Posted by  rudu

Paldies jums, kas pēdējā laikā iedvesmo! Es zinu, ka jūs te esat. Un ir tik forši, ka pienāk klāt un saka: “Tev nedrīkst būt krīze! Es nevaru iedomāties pasauli bez Tevis veidotām lietām!” Tad pēc vismaz pus gada mocībām savā galvā ar dilemmu, vai vajag, vai nevajag, ko tālāk… vai kustēt, vai ne, tā ir [...]

Par rokām

March 15th, 2011 Posted by  rudu

Reizēm gribas, lai man ir vairāk kā tikai divas rokas. Un diennaktī ir par maz stundu. Žēl, ka vajag arī miegu. Bet citādi – būs jau labi, man ir atgriezusies iedvesma. Un, jā, šodien es braucu džipā, kas tik pat vecs kā es. Seaweed from Tell No One on Vimeo.

Melns

February 27th, 2011 Posted by  rudu

Re, saveidoju jaunu izlasi iekš etsy. Ilgi tas nebij` darīts. Vakar uznāca “visujāmetpiemalas” lēkme. Mhm, tas i tā, ka apsēdies un domā – johai, cik daudz ir darīts, padarīts, bet, cik daudz vēl jādara, jātrenējas, jāmācās…un tad tās milzu jūras priekšā rokas nolaižas, un nezini ne rīta, ne vakara. Vakar paziņoju, ka ar mani un [...]

Mieru, tikai mieru!

February 15th, 2011 Posted by  rudu

Lai kā es censtos sev ieskaidrot, ka tiem pesteļiem neticu, šķiet, ka ar katru savu poru jūtu pilnmēness tuvošanos gan sevī, gan citos. Tagad galvenais neļauties uzvilkties. Nejauši uzgāju dziesmu, kas man atsauc atmiņā pašu pirmo Open Air Vintage festivālu Spīķeros un dzērvīšu izstādi. Dzērvīšu mieru vajag šovakar un spēku saņemties turpināt to, kas iesākts, [...]

Brīvlaika bilance mērāma filmās

January 10th, 2011 Posted by  rudu

Jām, pirmā skolas diena pēc garās svētku snaudas. Ko tur, patiesībā jau nemaz nav snausts. Šis tas ir padarīts, šur tur ir būts… Pirmās divas dienas – jā, es gulēju. Izbaudīju miegu, kā mīļāko šokolādi vai mammas marinētos gurķīšus. Tad miru vai nost no bezdarbības. “Kā – nekas nav jāpspēj, nekur nav jāskrien, nav ? [...]