Archive for the ‘sadzīviski’ Category
Ar septīto piegājienu…
Latvietis. Slinkais, bet neatlaidīgais. Jau septīto dienu kāpju te ar domu: “O, nu es rakstīšu!” Tā man tāda neoficiāla gada apņemšanās. Precīzāk, kārtējais: “Aīj, nu pamēģinās, nezin, kas tur sanāks.” Lūk, kā jau var manīt visas sešas iepriekšējās reizes ir bijušas nerezultatīvas. Ne teikuma. Ienāku, apdzēšu spamkomentārus, un ar to arī viss beidzas. Var jau [...]
Kosmētiskais remonts
Pārmaiņu nedēļa. Pagājusī. Viss sākās otrdien, kad kļuvu “par gadu foršāka”. Nē, nē, tas nav manis pašas izgudrots, augstprātīgs izsauciens, bet gan citāts no kāda apsveikuma, kuru visticamāk aizņemšos, sveicot citus jubilejās. Trešdiena bija mazo pārvērtību diena ar friziera apmeklējumu. Tā teikt, atbrīvoju pieri skatam uz Pasauli. Nedēļas nogalē piedalījos kāda cita pārvērtibās, konkrētāk, Kni [...]
Par vārdu
Es nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, bet arvien biežāk cilvēki mani identificē ar vārdu “rudu” nevis to, kas pasē. Ha, dīvainākais, ka arī es pati pie tā esmu tik ļoti pieradusi, ka šķiet pat dīvaini, ja kāds sauc par Kristīni. Kristīne es biju līdz ~20 gadu vecumam. Tad radās rudu. Es to saucu [...]
Amizanti
Vasara ir citādāka, kā es to biju iedomājusies, bet man patīk. Nav jau arī tā, ka es būtu cītīgi kaut ko plānojusi. Plānot ir bezjēdzīgi. Vajag tā – viegli. Nē, tas nav pareizais vārds. O, organiski! Kad visu gadu biju noslogota tā, ka brīžam šķita – “ja es šo te pārdzīvošu, tiešām kļūšu nemirstīga”, domāju [...]
Maza veiksme
Tu minies, minies pa pilsētu un sadomā, ka, mājās braucot, vajadzētu nopirkt kaut ko garšīgu. Bankas karte ir atstāta mājās. Kabatā ir lats. Ne santīma vairāk. Tu ieej bodē, tuvojies augļu stendam un ieraugi: “O, gribu meloni!” Izvēlies vienu un meklē kontrolsvarus, lai noskaidrotu, ietilps summa latā, vai ne. Pēc neveiksmīgiem svaru meklējumiem, nolem riskēt. [...]
Lāčiem atrasts cits pielietojums
Nē, patiesībā jau tas nav nekas jauns. Gab’s jau kopš maniem filcēšanas pirmsākumiem lāčus ir sēdinājis savās mašīnītēs. RE toreiz pat tapa lāču kompots. Pēdējā gada laikā viņš īpaši aizrāvies ar Lego. Šodien sastutēja auto un motorlaivu. Vajadzēja pasažierus, parakājās pa manām lādēm un “VOALĀ!” atrada.
Mežs ir labākais antidepresants
Svētdiena ir notikusi. Vasara ir klāt. Ogu lasīšanas sezona atklāta! Man šķiet, ka katru gadu šo stāstu – mežs mani nomierina, tieši – ogu lasīšana. Kā jau twitterī minēju – mežs ir labākais antidepresants, turklāt bez nejaukām blakusparādībām, ja vien nenoraujies ar kādu asinskāru kukaini, kas ir bīstamāks par veco, labo draugu odu. Jūs jau [...]
Otrdiena. Nav ļaunuma bez labuma.
Čau! Te es, mhm. Rītu es sāku ar tvītu Un, zin, tā arī bija. Izgāju no mājas, kaut kas slapjš no griestiem, ui, pardon, gaisa, birdinājās, bet drīz vien pārstāja. Ārā devos dusmīga, jo mans plenēra krēsls bij’ paņemts, bet atpakaļ netika nolikts, kam sekoja nākamais tvīts …jo, kur gan man būt sēdēt? Ko? Fiksi [...]