Pārmaiņu nedēļa. Pagājusī. Viss sākās otrdien, kad kļuvu “par gadu foršāka”. Nē, nē, tas nav manis pašas izgudrots, augstprātīgs izsauciens, bet gan citāts no kāda apsveikuma, kuru visticamāk aizņemšos, sveicot citus jubilejās.

Trešdiena bija mazo pārvērtību diena ar friziera apmeklējumu. Tā teikt, atbrīvoju pieri skatam uz Pasauli.

Nedēļas nogalē piedalījos kāda cita pārvērtibās, konkrētāk, Kni virtuves Jurģos, kad viņa no komunālo dzīvokļu biedrības Wordpres’sā pārceļoja uz savu personīgo virtuālo virtuvi ar “lv” galā.

Nu ja, visbeidzot, svētdienas vakarā, iedvesmojoties no iepriekšminētās Kni, ar vairākkārtējiem izsaucieniem: “Ou, no, no, nebūs!” manā lapē tika veikts kosmētiskais remonts. Tas melni zaļais izskats bija mīļš, ādas nosaukums vēl jo jaukāks – “Forbidden Forest”. Taču jau labu laiku nepameta sajūta, ka jānāk no tā meža ārā. Gribēju ko lakoniskāku, ko rudu’iskāku, un pirms es pati ķeros klāt savas lapas zīmēšanai, šis būs tāds pagaidu variants.

 

 

 

 

 

Rudu. Vulpes vulpes. Lapsa zaķa ādā ir runājusi.