Archive for August, 2010

 

Iedvesmai!

August 30th, 2010 Posted by  rudu

Autors: Ditte Isager Mmmmmmm, noskaņa! Iztēlē tur zvilnu.

Cerība – muļķa mierinājums. Citāts no Gūtenmorgena.

August 30th, 2010 Posted by  rudu

Man virtuvē pie sienas karājas skapītis bez durvīm, kaut kā nesanāk pabeigt, – paskaidroja Kalniņš. – Bet tur ir savs labums – vienmēr var redzēt, kas skapītī iekšā, un durvis nav par velti jāvirina. Sieva gan cer, ka es tās durtiņas kādreiz piemontēšu… lai cer. Starp citu, šeit parādās vēl viens nepabeigto lietu labums – [...]

Fade to grey

August 27th, 2010 Posted by  rudu

r&r jeb rudu un rozes

August 26th, 2010 Posted by  rudu

Šonedēļ pa īstam sajutu, ka rudens, nemaz neklauvējot, pēkšņi atnācis, ērti iekārtojies un saka: “Nu ko, nebūs tev vairs pusplikai pa āru ko staigāt!” Aha, viendien izšāvos uz pilsētu, kā ierasts, ģērbusies vasarīgi. Auksti! Toties šorīt izbaudīju lietu. Sadomāju, ka man vajag uz piena bodi pēc svaiga izlejamā burkānu/ābolu/vaniļas jogurta. Debesis nomākušās, bet gan jau [...]

Labrīt!

August 26th, 2010 Posted by  rudu

Klausos šo, un skatos uz debesīs skrienošajiem, pelēkajiem mākoņiem. Vasaras debesmanna ir prom.

Tā bumba pie debesīm…

August 24th, 2010 Posted by  rudu

Citāts no M. Bērziņa “Gūtenmorgens”: “O, cik skaists mēness, teica amerikānis. Tas nav nekāds mēness, tā ir latviešu depresīvā saule, teica Gūtenmorgens. ” Ikmēneša tradicionālais “pļek”! Taču es turos un buros. Rek ņemiet labāk vienu smuku priekšnesumu.

Nedēļas pārsteigums

August 20th, 2010 Posted by  rudu

Atbraucu no plenēra, un mani sagaida lapa no jaukā Latvijas Pasta par to, ka jāčāpo pēc paciņas. Domāju šā un tā, nevarēju izdomāt, kas gan tur varētu būt – nekur neko neesmu pasūtījusi un tāpat vien, bez brīdinājuma neviens nekad neko nav sūtījis. Še kā re kā – pārsteigums. Mana etsy kliente japāniete, kas dzīvo [...]

Īstā dziesma īstajā mirklī

August 19th, 2010 Posted by  rudu

Baudiet! Paldies cilvēkam, kas piespēlēja!

Halo! I`m alive!

August 18th, 2010 Posted by  rudu

Esmu atpakaļ no plenēra. Grūti aklimatizēties, ziniet. Tāpēc dziesma. Es nez, kur šamo ņēmu, bet bukmarkos glabājās. Par zvaigznēm tur kaut ko… He.

Šie nav tie truši

August 8th, 2010 Posted by  rudu

Hi, hi, pirms šī ieraksta tapšanas, precīzāk, iepazīstināšanas ar jaunajiem rudu zvēriem, apdomājot, ko ta lai nu saka, galvā ieskanējās citāts no kādas bērnībā redzētas leļļu teātra izrādes: “Trīs traki truši vilku apēduši.” Šie gan nav tie. Šie ir rudu zaķi. Vilkus neēd. Pārtiek no svaiga gaisa, hmmm – zaķkāpostiem, mūzikas un labu draugu sabiedrības.