Archive for January, 2008
Ausukari jeb jaunākie meikojumi
Šis tas. Mazliet vis kaut kas. Ak, jā, un beigās arī viens kaklākareklis.
Nu tu esi brīvs
Tāds kā mazliet slinkuma periods iestājies. Neveltu lapai pietiekami daudz laika. Tāpēc ielieku kaut ko senāk sastrādātu. Tātad stāsts. No reāli piedzīvotiem un fantāzijai līdzdarbojoties saveidotiem fragmentiem. Kad beigsies pārmaiņu laiks, pieslēgšos līdz galam.
Mazliet no “Ar smilšpapīru pie zoles”
šobrīd varbūt aiziet: divi dredainie ar suni kedās, kam lāsteka pie astes, baloži kā grūtnieces, ar vēderiem slaukot gaisu, tev varbūt pēdējais autobuss, bet man vienkārši laiks – parāds, ko neviens neatdos. * * * naktī, kā šī, ķiršu ziedi uz aizkariem pārvēršas mutēs, kas brīdī, kad aizveru acis, spļauj kauliņus tieši man sejā. [...]
Uzmini nu, kas tas ir?
Kad uzsnieg sniegs, paliek auksts, mēdzu barot zīlītes, zvirbuļus un dajebkuru citu putnu, kam nav bail atlaisties līdz logam. Tad nu barība – speķis. Patriotisks speķis . Nenoturējos un izdomāju, ka jānobildē zīmodziņš.
Auskari
Tad nu man viens te tāds (viens no daudzajiem) hobijdobijs pinķerēties. Moš kāds teiks – Kas tev darīt nav ko? Bet nu katram sava lieta. Cits makšķerē, cits pēta kukaiņus, cits dejo, dzied, fotografē…. a es ķimerējos. Tālāk seko foto. Protams, ja man būtu normāls aparāts un vairāk prasmju tajā jomā, arī attēlojums būtu labāks. [...]
Sievas buča
Šo man piegādāja Crex, tā teikt, savādo produktu kolekcijai. Lai nu ko, bet brētliņas nosaukt par “sievas buču”. Tur ir jābūt vai nu baigam zivju mīļotājam vai nu sievas nīdējam
Latvijas pasts/posts
Var just atšķirību, ka presi piegādā Latvijas pasts, nevis Dienas abonēšanas centrs, kura diemžēl mums vairs nav. Līdz šim es varēju lapot un lasīt “rīta avīzi”, bet tagad jāsamierinās ar pusdienslaika jeb pat pēcpusdienas presi. Var jau iztikt. Bišķīt jāpabīda dienas režīms un jāpriecājas, ka vispār atnes, jo tagad jau bieži masu mēdijos izskan nabaga [...]
