6/05/2013 22:18
Nedēļas nogalē sanāca aizpeldēt uz Helsinkiem. Dizainu, mākslu, pašu pilsētu pabaudīt.
Gaidīšana ostā Tallinā.
Pulkstens sešos no rīta nokāpām no prāmja Helsinkos. Viss ir slēgts, tāpēc devāmies ekskursijā pa dzīvojamo māju rajonu.
Sibēliusa piemineklis un tūriste
Stacija.
Kiasma
Kurpes ar dubulto papēdi dizaina veikaliņā pie Kiasma’s.
Pa ceļam uz dizaina muzeju, iegājām kādā dzaina veikalā, kur tiku pie suvenīra sev un Knipinskai.
Te ieraudzīju un nespēju paiet garām kādam grāmatu antikvariātam. Tur varētu veselu dienu pavadīt. Diemžēl tik daudz laika man nebija, ātri patecināju siekalu un jozu tālāk.
Dzeltens Fiat. Nobildēju dēlam.
Krēsls ar apdruku.
Eksponāts Dizaina muzejā.
Un te daži fragmenti no Japāņu tekstil izstādes, kuras dēļ vispār piekritu peldēt uz Helsinkiem. Tas gan nebija interesantākais un aizraujošākais šajā īsajā, bet iespaidiem bagātajā ceļojumā. Lai arī iespaidīgi, es no šīs izstādes biju gaidījusi ko vairāk.
\
Pa ceļam uz ostu iemaldījāmies kādā alternatīvā galerijā. Tur pat blakus bija Vintage dizaina tirgus, kurš diemžēl tad jau bija slēgts. Žēl.
Te pārgurusi tūriste, kurai kājas mēmas no staigāšanas, atsēdās netālu no ostas krokusos atvilkt elpu.
2/05/2013 15:57
Beidzot situsi tā stunda – sākšu atrādīt sava eksperimenta pirmos rezultātus. Reiz twiterī atzinos, ka vēlētos panākt tādu situāciju, ka aptuveni 70% apģērba, ko valkāju, ir pašas radīts.
Šodien te – gaišs trikotāžas tops ar trīs krāsu un dažādu materiālu griezumu uz muguras un, jau vienā ierakstā minētie, fragmentā redzētie, džinsi, kā arī rota. Jāatzīst, ka maz gaišu lietu manā garderobē. Esmu nolēmusi mazliet laboties. Redzēs, kas sanāks.
Tā pavirši rēķinot, sanāk, ka šoreiz esmu sevi nokomplektējusi pat vairāk kā par 70%.
1/05/2013 20:29
Šodien. Pastaiga mežā. Smuks zaļš paklājs piebiris priežu skujām.
Viendien dzēsu telefonā vecās bildes un uzgāju šo. Pagājušās vasaras brauciens pa Kurzemi. Bridu jūrā taustīt ūdeni. Liepājā.
21/03/2013 13:18
Ceturtdiena jau tāda gadrīz otrdiena vien ir. Abas dalās ar divi un tā…
Nogurums no ziemas. Vakar it kā sākās pavasaris. Nu, nez, nez, šis laikam samīlējies tajā ziemā, ka nelaiž prom. Pacietīgi gaidu atnākšanu, bet nekas jau nevar atnākt, pirms kaut kas nav aizgājis.
Tā nu tapa pavasarim atbilstošs zvērs. Ha.
Kur tad bez lapsām? Testēju tekstilkrāsas. Šis tāds mirklis no procesa. Kādu dien parādīšu gatavo variantu.
Un te šodienas citāts no tējas maisiņa striķīša gala.
Tiekās vēlāk! Čao!
13/03/2013 10:06
Tātad, gudrā telefona bilžu diena.
Sākšu atkal ar dēla izgājieniem. Te kādu dienu es jaunajam kungam neizdarīju kaut ko pa prātām. Uzzīmēja man šādu un atnesa. Viņš bieži savas emocijas izrāda zīmējumos. Piemēram, tad, kad jāraksta burtus, un to viņam ļoti nepatīk darīt, tā vietā viņš atlikušajā, brīvajā lapā sazīmē visu, ko par šo procesu domā. Viendien tapa dusmīgie burti. Citu dienu burti smaidīja. Tos man iemūžinā neļāva.
Vakar viņš salika šos divus vārdus un jautāja: “Mammu, ir tāds dzīvnieks?” Pēc tam bija internetos jāmeklē bildi, jārāda un jāstāsta. Aha, pēdējā laikā nākas atsvaidzināt zināšanas par dažādām jomām. Kāpēcīstis.
Tad, kad burti iepatikušies, ķeramies pie cipariem. Tie jau ar’ sākumā netīk, bet puika sadomā, ka no cipariem var veidot vārdus.
Ko es? Es joprojām strādāju pie sava eksperimenta. Mēģinājuma ieģērbties savos darinājumos. Foto no pielaikošanas.
Šo, kopā ar citiem lauku labumiem no K.zemes, ciemojoies man atgādāja brālis. Vakar uzšķērdu. Ir lietojams. Ilgi domāju, ko ar tādu milzi iesākt. Sāku jau grauzt zaļu… Pie šādiem tādiem variantiem nonācu. Viens no tiem – pirms apēšanas uzgleznošu. Smukas tam ķirbim iekšiņas.
Noslēgumā Gauja. Pa ļoti apledojušu taku klunkurēju savā garajā pastaigā.
Ziema, Tu biji patiešām laba. Tavā valdīšanas laikā ir piedzīvoti ļoti skaisti mirkļi, bet nu jau gan pietiks. Vakar internetos klejoja bilde ar tekstu, ka vajag palīdzēt pavasarim – pa visiem jāēd to sniegu nost. Nū-ū, ziema, neesi ļauna, ej prom!
11/03/2013 07:29
Vakar devos garā, garā pastaigā. Vispār jau pamatā gāju uz tālo bodi ar praktisku vajadzību. Nevarēju pabeigt šūt kādu apģērba gabalu, jo mājās diegu krājumos nebija atrodams man vajadzīgais pelēkais tonis.
It kā jau laiks bija vēss, bet spožā Saule atsvēra nepatīkamo acu/degun salšanu. Pēc pamatuzdevuma izpildes nolēmu, ka nevar tā uzreiz iet mājās, paņēmu kioskā vienu lielo kafiju, aizblandījos līdz Gaujai, izvazājos (izslidinājos, jo, sasodīts tur tās takas ir “dzīvs” ledus) pa mežu, īsi sakot, kājām mēroju ļoti daudz kilometrus. Atpakaļceļā, tuvojoties mājām, atcerējos to dienu, kad šoziem pirmo reizi uzsniga sniegs, un es noliku savu velo atpūtā. Tad sākās moku pilns periods – bija jāpierod pārvietoties ar kājām. Ja līdz šim es līdz pilsētas centram nokļuvu nepilnās desmit minūtēs, tad ar kājām tas prasīja daudz vairāk laika. Arī tīri fiziski šķita, ka jūtu daudz lielāku nogurumu, pieauga izklaidības/aizmāršības/kavēšanās koeficients. No ātri, ērti, viegli bija jāpāriet uz lēni, mokoši, smagi.
Tagad, pēc šiem garajiem ziemas mēnešiem, kad kājām tiek mēroti lielāki vai mazāki ceļa gabali, ir atkal tik ļoti pierasts staigāt. Tas ir tik patīkami! Turklāt apziņa, ka pārvietošanās prasīs vairāk laika, iemāca mobilizēties – laicīgāk piecelties, izdomāt maršrutu, saplānot, pat veidot sarakstu ar darāmo, kas līdz šim man nav bijis raksturīgi. Nu, lūk, tad es iedomājos par to, kas notiks tad, kad atkal varēs kāpt metāla zirgam mugurā… Tad, redz, nebūs tā jāpierod, tas viss notiks organiski. Lēnās, patīkamās pastaigas nomainīs skrējiens ar velo, matiem vējā plīvojot. Kad sākts ripināties uz tās elles mašīnas, tad iet tik garās pastaigās vairs negribas. Vismaz līdz nākamajiem sniegiem.
5/03/2013 19:24
Kā jau solīju, un solījumus jācenšas turēt, otrdienas būs bilžu dienas. Par ko šoreiz? No visa kā pa druskai. Kas ir tas “viss”? Tas, pie kā šobrīd brīvajos mirkļos strādāju. Fragmenti.
Viendien dēls mani iepriecināja. Uzzīmēja lapsu, sakot: “Es zinu, ka tev patīk!”
To jau laikam grūti nepamanīt, ka patīk. Mhm, top vēl dažādas lietas un eksperimenti, piedaloties krustdūrienlapsai un zīmodziņlapsai, kuru saņēmu kā dāvanu dzimšanas dienā. (Paldies, Agnes!)
Nav jau tā, ka es tikai lapsas… top arī citi zvēri. Drīz, drīz rādīšu arī tos. Te viens ieskatam un pierādījumam, ka es nekuļu te tukšus salmus.
Kā jau iepriekšējā attēlā varēja nojaust, pēc tiem diviem zvēriem, kas tālumā augšpēdus atkrituši glūn, arī filcu neesmu atstājusi novārtā. Te vēl viena lieta top un mudžinās.
Beidzot saorganizējos aiziet nodrukāt lentu…
Un, re, te nu logo-lenta darbībā – pie džinsiem, kurus sestdien sev uzšuvu. Neesmu aizmirsusi par eksperimentu – šūt sev, censties valkāt vismaz 70% sevis radītu lietu. Pavisam drīz arī šajā sakarā būs padziļinātāks ieskats. Tehniskas problēmas. Meklēju kādu, kurš būtu ar mieru aizdot fotokameru vai būtu gatavs regulāri fiksēt šo eksperimentu. Lai cik gudrais telefons gudrs, tas tomēr ir telefons – ne visu var, un tam labāk padodas un piedien tā pamatfunkcijas.
26/02/2013 14:40
Piektdienas prieks – manis veidotie auskari zibenīgā ātrumā bija sasnieguši pašu Hamburgu. Te abas burvīgās manu auskaru valkātājas Signe un Džessika.
Un te tik pat burvīgā Knipinska ar vulpes vulpes krustdūrienā.
22/02/2013 22:38
top portreti. Lūk, tā ir izšūšana!
Cayce Zavaglia | Portrait and Process from ZFilm on Vimeo.
